Kā samazināt degvielas patēriņu ikdienā?

Kā samazināt degvielas patēriņu, neatsakoties no ikdienas braucieniem? Vispirms jāskatās ne tikai uz auto motoru, bet arī uz braukšanas paradumiem, riepu stāvokli, maršrutu un lieku slodzi. Pat neliela patēriņa samazināšana kļūst jūtama, ja katru nedēļu tiek nobraukti vairāki simti kilometru.

Degvielas ekonomija sākas ar divām vienkāršām lietām: zināt savu reālo patēriņu un salīdzināt to ar izmaksām. Ja patēriņš ir 7,0 litri uz 100 km, tad katra ietaupītā desmitdaļa ilgākā laikā pārvēršas reālā naudā. Savukārt aktuālo izmaksu aprēķinā vienmēr jāņem vērā degvielas cena šodien, jo viena un tā pati patēriņa atšķirība pie dažādām cenām dod atšķirīgu ietaupījumu.

Kāpēc degvielas patēriņš atšķiras no ražotāja datiem?

Ražotāja norādītais degvielas patēriņš parasti tiek mērīts standartizētos apstākļos. Ikdienā situācija ir citāda: ir auksts motors, īsi braucieni, sastrēgumi, ziemas riepas, kondicionieris, jumta bagāžnieks, kalnaināks ceļš vai vienkārši straujāks braukšanas stils. Tāpēc nav nekas neparasts, ja reālais patēriņš ir augstāks par katalogā redzamo vērtību.

Latvijā pieejamo jauno vieglo automobiļu oficiālā patēriņa un CO2 datu kontekstu var skatīt arī CSDD informācijā par vidējo degvielas patēriņu. Tomēr ikdienas autovadītājam svarīgākais ir nevis teorētiskais skaitlis, bet savs faktiskais patēriņš konkrētajos maršrutos.

Ekonomiska braukšana: mierīgāk, paredzamāk, vienmērīgāk

Lielākais ietaupījums parasti rodas nevis no viena trika, bet no vairākiem maziem paradumiem. Strauja paātrināšanās, asa bremzēšana un bieža ātruma maiņa palielina patēriņu, jo motors nepārtraukti strādā ar mainīgu slodzi. Ja satiksmi vērojat tālāk uz priekšu, atlaidiet gāzi savlaicīgi un ļaujat auto ripot ar ieslēgtu pārnesumu, degviela tiek izmantota efektīvāk.

Ekonomiska braukšana nenozīmē pārāk lēnu vai nedrošu braukšanu. Tā nozīmē plūstošu kustību, atbilstošu distanci un mazāk lieku manevru. Pilsētā tas bieži nozīmē laicīgi pamanīt luksoforus un nepaātrināties līdz vietai, kur pēc dažām sekundēm tāpat būs jābremzē. Uz šosejas galvenais faktors ir vienmērīgs ātrums, jo gaisa pretestība pie lielāka ātruma pieaug ļoti strauji.

Riepas, spiediens un tehniskais stāvoklis

Riepu spiediens ir viens no vienkāršākajiem punktiem, ko autovadītājs var kontrolēt pats. Ja spiediens ir par zemu, auto ripo smagāk, vadāmība pasliktinās un degvielas patēriņš var pieaugt. Spiediens jāskatās nevis pēc sajūtām, bet pēc ražotāja norādītās vērtības konkrētajai slodzei. Pilnam auto ar pasažieriem un bagāžu spiediena ieteikums var atšķirties no ikdienas braukšanas iestatījuma.

Arī tehniskā apkope tieši ietekmē patēriņu. Netīrs gaisa filtrs, nepareiza riteņu ģeometrija, bremzes, kas nedaudz ķeras, vai veca motoreļļa var padarīt auto mazāk efektīvu. Degvielas ekonomija nav vienīgais iemesls uzturēt auto kārtībā, taču tā ir laba papildu motivācija. Ja patēriņš pēkšņi pieaug bez skaidra iemesla, vērts pārbaudīt ne tikai braukšanas paradumus, bet arī tehnisko stāvokli.

Ātrums, pārnesumi un motora slodze

Benzīna un dīzeļa auto uz degvielu reaģē atšķirīgi, taču pamatprincips ir līdzīgs: motoram patīk vienmērīga, saprātīga slodze. Manuālajai pārnesumkārbai tas nozīmē laicīgi pārslēgties uz augstāku pārnesumu, bet nepiespiest motoru strādāt pārāk zemā apgriezienu diapazonā. Automātiskajai kārbai vislabāk palīdz mierīga gāzes pedāļa lietošana, jo tā ļauj kārbai izvēlēties ekonomiskāku režīmu.

Nav ieteicams ripot neitrālajā pārnesumā, lai it kā taupītu degvielu. Mūsdienu auto, ripojot ar ieslēgtu pārnesumu un atlaistu gāzes pedāli, daudzos apstākļos degvielas padevi samazina vai pārtrauc, turklāt auto saglabā labāku kontroli. Drošība vienmēr ir svarīgāka par teorētisku ietaupījumu, tāpēc ekonomiska braukšana nedrīkst nozīmēt riskantus manevrus.

Cik daudz var ietaupīt? Vienkāršs aprēķina piemērs

Lai saprastu, vai padomi strādā, izmantojiet vienkāršu aprēķinu. Pierakstiet nobraukumu, uzpildītos litrus un aprēķiniet patēriņu pēc formulas: uzpildītie litri dalīti ar nobrauktajiem kilometriem un reizināti ar 100. Vēl ērtāk to var izdarīt, izmantojot degvielas kalkulatoru braucienam, īpaši tad, ja jāplāno garāks maršruts vai jāsadala izmaksas starp vairākiem pasažieriem.

*Aprēķins ir ilustratīvs piemērs pie degvielas cenas 1,70 € par litru. Faktiskais ietaupījums mainās atkarībā no auto, maršruta, sezonas un aktuālās cenas.

Šāds aprēķins labi parāda, kāpēc degvielas patēriņš jāvērtē kopā ar cenu. Ja degviela kļūst dārgāka, tā pati patēriņa starpība dod lielāku naudas ietaupījumu. Plašāk par izmaksu salīdzināšanu var lasīt rakstā par degvielas izmaksām uz 100 km, kur patēriņš tiek pārvērsts konkrētās brauciena izmaksās.

Ziemas braukšana un īsie maršruti

Latvijas apstākļos patēriņu būtiski ietekmē sezona. Ziemā motors ilgāk sasniedz darba temperatūru, riepas rada lielāku pretestību, tiek izmantota apsilde, logu atkausēšana un sēdekļu apsilde. Īsos braucienos šī ietekme ir īpaši liela, jo auto lielāko daļu ceļa pavada iesildīšanās režīmā.

Praktiskākais risinājums ir apvienot īsos braucienus, uzturēt labu redzamību bez pārmērīgas tukšgaitas un nevest līdzi nevajadzīgu svaru. Ilga motora darbināšana stāvošam auto reti ir ekonomisks risinājums. Daudzos gadījumos labāk ir sākt braukt mierīgi un ļaut motoram sasilt slodzē, ievērojot ražotāja ieteikumus un konkrētā auto īpatnības.

Kad ekonomija sākas jau auto izvēles brīdī?

Daļu patēriņa var samazināt ar paradumiem, bet daļu nosaka pats auto. Smagāks, jaudīgāks vai aerodinamiski neizdevīgāks auto parasti patērēs vairāk nekā vieglāks un mierīgākai braukšanai paredzēts modelis. Ja gadā nobraucat daudz kilometru, svarīgi vērtēt ne tikai pirkuma cenu, bet arī vidējo patēriņu, apkopju izmaksas, riepu izmēru un to, vai ikdienas maršrutam labāk der benzīns, dīzelis, LPG vai elektroauto.

Šis raksts fokusējas uz patēriņa samazināšanu esošam auto. Ja jautājums ir par nākamo auto, tad svarīgāka kļūst izmaksu salīdzināšana ilgākā periodā. Šim nolūkam noder atsevišķs salīdzinājums par to, kā atšķiras dīzelis vai benzīns izmaksas, jo degvielas patēriņš ir tikai viena daļa no kopējām auto uzturēšanas izmaksām.

Kāpēc nevajag skatīties tikai uz zemāko patēriņu?

Zems degvielas patēriņš ir labs mērķis, taču tas nedrīkst kļūt par vienīgo kritēriju. Pārāk lēna braukšana neatbilstošā vietā, riepu pārpumpēšana, redzamības pasliktināšana, atsakoties no apsildes, vai riskanti manevri nav ekonomiska braukšana. Laba degvielas ekonomija nozīmē drošu un paredzamu braukšanu ar mazāku lieko slodzi auto un vadītājam.

Jāņem vērā arī tas, ka patēriņš var pieaugt no faktoriem, kurus autovadītājs pilnībā nekontrolē: laika apstākļiem, satiksmes intensitātes, ceļa seguma, remonta darbiem vai degvielas sastāva sezonālām īpatnībām. Līdzīgi arī cena par litru nav atkarīga tikai no konkrētās DUS izvēles. Plašāku skaidrojumu par to, kāpēc degvielas cenas mainās, vērts izlasīt, ja gribat saprast, kā veidojas kopējās izmaksas.

Galvenais, ko atcerēties

Lai samazinātu degvielas patēriņu, sāciet ar mērīšanu, nevis minējumiem. Pārbaudiet reālo patēriņu vairākās uzpildēs, salīdziniet vienādus maršrutus un tikai tad vērtējiet, kuri paradumi dod rezultātu. Visbiežāk palīdz mierīgāka braukšana, pareizs riepu spiediens, lieka svara izņemšana, saprātīgs ātrums un labāk plānots maršruts.

Nav jāmaina viss uzreiz. Izvēlieties divus vai trīs ieradumus, piemēram, vienmērīgāku paātrināšanos, riepu spiediena pārbaudi un īso braucienu apvienošanu. Pēc mēneša salīdziniet patēriņu un izmaksas. Ja rezultāts ir redzams, turpiniet. Ja nē, pārbaudiet auto tehnisko stāvokli un pārskatiet savus tipiskos braukšanas apstākļus.