Elektrības cena šodien Elektrības cena rīt Elektrības cenu tendences Elektrības cenas Eiropā Noderīgi

Elektrības cenas Eiropā

Elektrības cenas Eiropā atšķiras gan starp valstīm, gan diennakts stundām, un tās ietekmē dažādi tirgus faktori. Šeit vienuviet salīdzināmas aktuālās elektroenerģijas biržas cenas Eiropas valstīs: dienas vidējā, zemākā un augstākā cena, kā arī elektrības cenu karte pārskatāmam salīdzinājumam.

Elektrības cenas Eiropā šodien

Tabulā redzamas šodienas vidējās elektroenerģijas cenas pa valstīm, kā arī lētākais un dārgākais cenu intervāls vietējās kalendāra dienas laikā. Cenas norādītas bez PVN, tīkla maksas un tirgotāja uzcenojuma.

Valsts Elektrības cena Cenu diapazons
Latvija 14.2 €c/kWh 1.3 - 23.0
Somija 8.5 €c/kWh 1.1 - 20.2
Igaunija 9.0 €c/kWh 1.1 - 20.2
Spānija 12.7 €c/kWh 5.3 - 19.1
Portugāle 13.3 €c/kWh 5.7 - 21.0
Zviedrija* 13.3 €c/kWh 6.6 - 20.0
Lietuva 14.2 €c/kWh 1.3 - 23.0
Polija 14.3 €c/kWh 8.8 - 34.2
Francija 18.6 €c/kWh 4.6 - 27.3
Nīderlande 19.4 €c/kWh 10.6 - 27.3
Vācija 19.4 €c/kWh 11.2 - 27.3
Dānija* 19.5 €c/kWh 11.2 - 27.3
Čehija 21.1 €c/kWh 15.1 - 27.3
Grieķija 23.1 €c/kWh 9.7 - 30.9
Itālija 24.5 €c/kWh 19.1 - 30.4

* Dānijas un Zviedrijas cenas ir pēc vēsturiskā patēriņa svērts reģionālo biržas cenu vidējais: Dānijā DK1 61%, DK2 39%; Zviedrijā SE1 9%, SE2 12%, SE3 62%, SE4 17%. Tās ir aptuvenas, nevis oficiālas valstu cenas.

Elektrības cenu karte Eiropā

Šodien, 16.11.2026, karte ļauj salīdzināt dienas vidējās elektrības biržas cenas Eiropas valstīs pēc katras valsts vietējā laika. Zaļā krāsa apzīmē zemāku, bet zilganā – augstāku cenu starp pieejamajām valstīm. Cenas norādītas €c/kWh bez PVN; zvaigznīte (*) atzīmē aprēķināto valsts vidējo cenu.

Nīderlande: 19.4 (2026-11-16)19.4Zviedrija*: 13.3 (2026-11-16)13.3*Portugāle: 13.3 (2026-11-16)13.3Polija: 14.3 (2026-11-16)14.3Latvija: 14.2 (2026-11-16)14.2Lietuva: 14.2 (2026-11-16)14.2Itālija: 24.5 (2026-11-16)24.5Grieķija: 23.1 (2026-11-16)23.1Francija: 18.6 (2026-11-16)18.6Somija: 8.5 (2026-11-16)8.5Igaunija: 9.0 (2026-11-16)9.0Spānija: 12.7 (2026-11-16)12.7Dānija*: 19.5 (2026-11-16)19.5*Vācija: 19.4 (2026-11-16)19.4Čehija: 21.1 (2026-11-16)21.1

Elektrības cenas Eiropā – pēdējo 30 dienu vidējā cena

Kartē salīdzinātas elektrības biržas vidējās cenas Eiropas valstīs pēdējās 30 kalendāra dienās, ieskaitot šodienu un iepriekšējās 29 dienas. Ja trūkst līdz četrām dienām, vidējo aprēķina no pieejamajām dienām; ja trūkst vismaz piecu, valsts kartē netiek rādīta. Cenas norādītas €c/kWh bez PVN.

Nīderlande: 21.6 (2026-10-18 - 2026-11-16)21.6Zviedrija*: 11.7 (2026-10-18 - 2026-11-16)11.7*Portugāle: 18.1 (2026-10-18 - 2026-11-16)18.1Polija: 22.7 (2026-10-18 - 2026-11-16)22.7Latvija: 18.7 (2026-10-18 - 2026-11-16)18.7Lietuva: 19.1 (2026-10-18 - 2026-11-16)19.1Itālija: 26.2 (2026-10-18 - 2026-11-16)26.2Grieķija: 24.6 (2026-10-18 - 2026-11-16)24.6Francija: 20.7 (2026-10-18 - 2026-11-16)20.7Somija: 5.0 (2026-10-18 - 2026-11-16)5.0Igaunija: 13.0 (2026-10-18 - 2026-11-16)13.0Spānija: 18.1 (2026-10-18 - 2026-11-16)18.1Dānija*: 21.0 (2026-10-18 - 2026-11-16)21.0*Vācija: 21.5 (2026-10-18 - 2026-11-16)21.5Čehija: 23.9 (2026-10-18 - 2026-11-16)23.9

Viens no svarīgākajiem elektrības cenu atšķirību iemesliem Eiropā ir tas, kā katra valsts ražo elektroenerģiju. Dažās valstīs nozīmīgu daļu nodrošina atomelektrostacijas, citās – hidroelektrostacijas, vēja un saules parki, bet vēl citās lielāka loma ir dabasgāzei un oglēm. Vēja un saules elektrostacijām nav kurināmā izmaksu, savukārt fosilā kurināmā elektrostaciju ražošanas izmaksas ietekmē gāzes, ogļu un CO₂ emisijas kvotu cenas. Tāpēc atšķirīgs energoresursu sastāvs var veidot arī atšķirīgu vairumtirdzniecības cenu līmeni.

Elektroenerģijas piedāvājums un pieprasījums ir cieši saistīts ar laikapstākļiem un sezonu. Stiprs vējš vai saulains laiks var palielināt lētākas elektroenerģijas ražošanu, savukārt ilgstošs sausums ierobežo hidroelektrostaciju iespējas. Aukstuma viļņos pieaug pieprasījums pēc apkures, bet karstuma periodos – pēc dzesēšanas. Ja patēriņš palielinās laikā, kad vietējā ražošana ir ierobežota, elektrības cenas var strauji pieaugt.

Eiropas valstis savieno elektropārvades līnijas, kas ļauj importēt un eksportēt elektroenerģiju. Ja starpsavienojumu jaudas pietiek, elektrības cenu atšķirības starp kaimiņu tirgiem var samazināties; ja tīkls ir noslogots vai kāda elektrostacija pārtrauc darbu, cenu plaisa var palielināties. Šie procesi ietekmē arī Baltijas tirgu, un to ietekmi konkrētā dienā var novērot, aplūkojot elektrības cenu Latvijā.

Noderīgi

mainīt elektrības piegādātāju Kā mainīt elektrības piegādātāju
elektrības pieslēgums, elektrības pieslēgums privātmājai Elektrības pieslēgums mājai, dzīvoklim un zemes gabalam
dinamiskais tarifs, fiksētais elektrības tarifs, elektrības izmaksas Dinamiskais tarifs vai fiksētais elektrības tarifs - kurš izdevīgāks?
elektrības tirgotāji Elektrības tirgotāji: kā izvēlēties plānu un maksāt mazāk
elektroauto, lietoti elektroauto, elektroauto cena Elektroauto ceļvedis: kā izvēlēties, cik maksā un kā lādēt
elektroauto uzlāde, elektroauto uzlādes stacijas Elektroauto uzlādes stacijas un mājas lādēšana - vienkāršs ceļvedis

Biežāk uzdotie jautājumi par elektrības tirgu Eiropā

Daudzos Eiropas elektroenerģijas tirgos cenu nosaka pēdējā elektrostacija, kas nepieciešama pieprasījuma segšanai. Ja tā ir ar dabasgāzi darbināma elektrostacija, augstāka gāzes cena var paaugstināt biržas cenu arī tad, ja daļu elektrības saražo vējš, saule vai atomelektrostacijas.
Nē. Atomelektrostacijas var nodrošināt lielu un salīdzinoši stabilu ražošanas apjomu, taču tirgus cenu ietekmē arī pieprasījums, citu elektrostaciju izmaksas, imports un plānoti vai neplānoti reaktoru darbības pārtraukumi.
Negatīvas cenas iespējamas, ja elektroenerģijas piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, piemēram, stipra vēja vai intensīvas saules ražošanas laikā. Ja ražošanu nevar pietiekami ātri samazināt un nav pietiekamu uzkrāšanas vai eksporta iespēju, daļa ražotāju ir gatavi maksāt par elektroenerģijas nodošanu tirgū.
Ja nokrišņu ir maz un ūdenskrātuvju līmenis pazeminās, hidroelektrostacijas var saražot mazāk elektroenerģijas vai taupīt ūdeni vēlākam laikam. Trūkstošais apjoms jāaizstāj ar citiem ražošanas veidiem vai importu, kas noteiktos apstākļos palielina cenu.
Bateriju uzkrāšanas sistēmas var uzlādēties zemāku cenu stundās un atdot elektrību tīklā, kad pieprasījums un cenas pieaug. Tas var mazināt cenu svārstības un palīdzēt izmantot vairāk saules un vēja enerģijas, taču ietekme atkarīga no pieejamās uzkrāšanas jaudas.
Ja starp valstīm pieejamā pārvades jauda ir pilnībā izmantota, lētāku elektroenerģiju vairs nevar pietiekamā apjomā nogādāt uz dārgāko tirgu. Tādēļ kaimiņvalstīs vienlaikus var saglabāties atšķirīgas biržas cenas, pat ja elektroenerģijas tirdzniecība starp tām turpinās.